Pāriet uz galveno saturu

Stāvoklis Savienībā 2021. gadā

Katru gadu Eiropas Komisijas priekšsēdētājs saka runu par stāvokli Savienībā.

Iezīmēts kurss nākamajam gadam

2021. gada 15. septembra runā par stāvokli Savienībā Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena iezīmēja pamatiniciatīvas, ko Komisija paredzējusi uzņemties nākamajā gadā. Cita starpā:

  • turpināt vakcinācijas centienus Eiropā un paātrināt vakcināciju visā pasaulē, kā arī pastiprināt gatavību pandēmijām;
  • kopā ar globālajiem partneriem strādāt pie klimata pārmaiņu apkarošanai nepieciešamā finansējuma nepietiekamības novēršanas;
  • būt par līderi digitālajā pārveidē, kas radīs darbvietas un sekmēs konkurētspēju, turklāt nodrošinot tehnisku izcilību un apgādes drošību;
  • nodrošināt taisnīgākus darba apstākļus un labāku veselības aprūpi, un Eiropas jauniešiem radīt vairāk iespēju izmantot Eiropas sociālās tirgus ekonomikas priekšrocības;
  • aktīvāk sadarboties drošībā un aizsardzībā un padziļināt ES partnerību ar tuvākajiem sabiedrotajiem;
  • aizstāvēt Eiropas vērtības un brīvības un aizsargāt tiesiskumu.
2022. GADA 14. SEPTEMBRIS
Stāvoklis Savienībā 2021. gadā – priekšsēdētājas fon der Leienas runa
2022. GADA 14. SEPTEMBRIS
State of the Union 2021 - President von der Leyen's speech, multilingual version

 

Piedāvātās iniciatīvas

15. septembrī Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena arī nosūtīja nodomu vēstuli Eiropas Parlamenta priekšsēdētājam Dāvidam Sasoli un Padomes prezidentvalsts premjerministram Janezam Janšam, kurā sīkāk aprakstīja, kā Komisija ar likumdošanas un citu iniciatīvu starpniecību paredzējusi rīkoties nākamgad.

 

2021. GADA 15. SEPTEMBRIS
Stāvoklis Savienībā 2021. gadā – priekšsēdētājas fon der Leienas nodomu vēstule

 

Komisija fon der Leienas vadībā: 2020–2021. gada sasniegumi

Pēc viena no grūtākajiem gadiem savā vēsturē Eiropa nākotnē raugās ar jaunām cerībām.

2020. gada rudenī pandēmija mums deva jaunu, vēl smagāku triecienu. Atbildot uz to, Eiropas Savienība ir divkāršojusi pūliņus, proti, centusies visiem eiropiešiem sagādāt vakcīnas, stiprināt pret pandēmiju vērsto starptautisko sadarbību un ar instrumenta “Next Generation EU” starpniecību Eiropu no krīzes izvest atlabšanā. 

Šis ir atskats uz pagājušo gadu, tostarp centieniem pārvarēt Covid-19 krīzi un īstenot dažādas politikas prioritātes, piemēram, īstenot Eiropas zaļo kursu un Eiropas digitālo desmitgadi un veikt pasākumus saistībā ar ES iedzīvotāju drošību, veselību un demokrātiju.

2021. GADA 10. SEPTEMBRIS
Stāvoklis Savienībā 2021. gadā – sasniegumi 2020.–2021. gadā

 

Svarīgākie notikumi

  1. 2021. gada augusts
    • Kopš 2020. gada decembra visā ES ir izlietoti 522,4 miljoni vakcīnas devu, pilnībā vakcinēti ir vairāk nekā 250 miljoni ES iedzīvotāju. (25. augusts)
  2. 2021. gada jūlijs
    • Cīņa pret finanšu noziegumiem: Komisija pārstrādā noteikumus par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu. (20. jūlijs)
    • 2021. gada ES ziņojums par tiesiskumu: ES ziņojums liecina par pozitīvām norisēm dalībvalstīs, bet norāda arī uz nopietnām bažām. (20. jūlijs)
    • Jaunās ES meža stratēģijas mērķis ir nodrošināt veselīgus un noturīgus mežus, kas būtiski veicina biodaudzveidības un klimata mērķu sasniegšanu. (16. jūlijs)
    • Komisija pieņem priekšlikumu paketi, ar ko ES klimata, enerģētikas, zemes izmantošanas, transporta un nodokļu politiku pielāgo tā, lai līdz 2030. gadam samazinātu siltumnīcefekta gāzu neto emisijas vismaz par 55 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni. (14. jūlijs)
    • Turpinot vērienīgu ieceru īstenošanu ilgtspējīga finansējuma jomā, Komisija pieņem priekšlikumu par Eiropas zaļo obligāciju standartu, izveidojot kvalitatīvu brīvprātīgu standartu obligācijām, ar kurām finansē ilgtspējīgas investīcijas. (6. jūlijs)
  3. 2021. gada jūnijs
    • Samitā Briselē ES un ASV vadītāji apņemas pielikt punktu Covid-19 pandēmijai un gādāt par globālu atlabšanu. (15. jūnijs)
    • Komisija ierosina satvaru uzticamai un drošai Eiropas digitālajai identitātei, kas būs pieejama visiem ES pilsoņiem, iedzīvotājiem un uzņēmumiem. (3. jūnijs)
    • Komisija nāk klajā ar jaunu stratēģiju, lai pasaulē lielāko brīvās ceļošanas zonu — Šengenas zonu — padarītu spēcīgāku un noturīgāku. (2. jūnijs)
    • Darbu sāk Eiropas Prokuratūra, kas paver jaunu sadaļu cīņā pret pārrobežu noziedzību. (1. jūnijs)
  4. 2021. gada maijs
    • Lēmumu par pašu resursiem ratificē visas dalībvalstis, un Komisija var sākt aizņēmumus atveseļošanas finansēšanai NextGenerationEU ietvaros.. (31. maijs)
    • Komisija iepazīstina ar ekonomikas atbalsta plānu 3 miljardu eiro apmērā demokrātiskas Baltkrievijas nākotnei. (28. maijs)
    • Komisija nāk klajā ar norādījumiem, kā nostiprināt Prakses kodeksu dezinformācijas jomā, kas ir pirmais šāda veida rīks pasaulē. (26. maijs)
    • 14,1 miljards eiro tiek izmaksāts 12 dalībvalstīm kā SURE instrumenta finansiālā atbalsta septītā daļa. Līdz šim turpat 30 miljoni darba ņēmēju un 2,5 miljoni uzņēmumu izmantojuši SURE atbalstu. ES jau ir nodrošinājusi aptuveni 90 miljardus eiro 19 dalībvalstīm. (25. maijs)
    • Pasaules veselības samitā, ko kopīgi rīkoja Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena un Itālijas premjerministrs Mario Dragi, G20 valstu vadītāji apņemas veikt virkni pasākumu, lai visur pasaulē paātrinātu Covid-19 krīzes beigas un labāk sagatavotos turpmākām pandēmijām (21. maijs)
    • Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena paziņo par 1 miljarda eiro vērtu Eiropas komandas iniciatīvu attiecībā uz vakcīnu, zāļu un veselības tehnoloģiju ražošanu un to pieejamību Āfrikā. (21. maijs)
    • ES dalībvalstis vienojas no jauna atvērt robežas vakcinētiem ceļotājiem no valstīm ārpus ES. (20. maijs)
    • Komisija paraksta trešo līgumu ar farmācijas uzņēmumiem BioNTech un Pfizer, lai visu dalībvalstu vārdā rezervētu papildu 1,8 miljardus vakcīnas devu posmam no 2021. gada beigām līdz 2023. gada beigām. (20. maijs)
    • Lai veicinātu stabilu, efektīvu un taisnīgu nodokļu sistēmu visiem uzņēmumiem ES, tiek pieņemts paziņojums par uzņēmējdarbības nodokļiem 21. gadsimtā. (18. maijs)
    • Eiropas zaļais kurss: Komisija nāk klajā ar pieeju attiecībā uz ilgtspējīgu zilo ekonomiku ES visām nozarēm un sektoriem, kas ir saistīti ar okeāniem, jūrām un piekrasti. (17. maijs)
    • Samitā par Āfrikas ekonomiku finansēšanu Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena paziņo par Eiropas komandas iniciatīvu, kas paredzēta tam, lai atbalstītu Āfrikas atveseļošanu pēc Covid-19 pandēmijas. (15. maijs)
    • Lai palīdzētu ES sasniegt savu 2050. gadam izvirzīto mērķi “veselīgu planētu veselīgiem cilvēkiem”, Komisija pieņem ES rīcības plānu “Ceļā uz gaisa, ūdens un augsnes nulles piesārņojumu”. (12. maijs)
    • 2021. gada Eiropas dienā tiek aizvadīts konferences par Eiropas nākotni atklāšanas pasākums Strasbūrā. (9. maijs)
    • ES un Indijas līderu sanāksmē Portu un ar to saistītā videokonferencē ES un Indija noslēdz visaptverošu savienojamības partnerību, apstiprinot gribu sadarboties, lai atbalstītu noturīgu un ilgtspējīgu savienojamību gan Indijā, gan trešās valstīs un reģionos. (8. maijs)
    • ES iestādes, Eiropas sociālie partneri un pilsoniskās sabiedrības organizācijas Portu sociālajā samitā apņemas darīt visu iespējamo, lai izveidotu iekļaujošāku un sociālāku Eiropu. (7.–8. maijs)
    • ES industriālā stratēģija tiek atjaunināta tā, lai nodrošinātu, ka tās industriālās ieceres pilnībā ņem vērā Covid-19 krīzes radītos jaunos apstākļus un palīdz pāriet uz ilgtspējīgāku, digitālāku, izturētspējīgāku un globāli konkurētspējīgāku ekonomiku. (5. maijs)
  5. 2021. gada aprīlis
    • Ilgtspējīgs finansējums un ES taksonomija: Komisija veic jaunus pasākumus, lai līdzekļus novirzītu ilgtspējīgām darbībām. (21. aprīlis)
    • Komisija ierosina jaunus noteikumus un pasākumus, lai sekmētu izcilību un uzticēšanos mākslīgajam intelektam, — to mērķis ir panākt, lai ES kļūtu par globālu uzticama mākslīgā intelekta centru. (21. aprīlis)
    • Jaunais partnerības nolīgums starp ES un Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu organizācijas dalībvalstīm nosaka politiskās, ekonomiskās un nozaru sadarbības satvaru nākamajiem 20 gadiem. (15. aprīlis)
    • Lai sagrautu noziedzīgo organizāciju pārrobežu ekonomikas modeļus, Komisija nāk klajā ar ES stratēģiju organizētās noziedzības apkarošanai, kā arī jaunu stratēģiju cilvēku tirdzniecības apkarošanai; mērķis ir palīdzēt novērst noziedzību, saukt cilvēku tirgotājus pie atbildības un dot rīcības iespējas cietušajiem. (14. aprīlis)
  6. 2021. gada marts
    • Eiropas zaļais kurss: Komisija nāk klajā ar pasākumiem bioloģiskās ražošanas atbalstam. (25. marts)
    • ES piesaka jaunu, visaptverošu politikas satvaru, kura mērķis ir nodrošināt visu bērnu tiesību aizsardzību, un ierosina izveidot Eiropas Garantiju bērniem. (24. marts)
    • Tiek izveidota Eiropas Inovācijas padome, kas palīdzēs zinātniskās idejas pārvērst revolucionārās inovācijās. (18. marts)
    • Komisija ierosina izveidot digitālu sertifikātu, lai veicinātu drošu un brīvu pārvietošanos ES Covid-19 pandēmijas laikā. (17. marts)
    • ES apstiprina ceturto drošo un efektīvo Covid-19 vakcīnu. (11. marts)
    • Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs Dāvids Sasoli, Portugāles premjerministrs Antoniu Košta, pārstāvot Padomes prezidentvalsti, un Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena paraksta kopīgo deklarāciju par konferenci par Eiropas nākotni. (10. marts)
    • Eiropas digitālā desmitgade: Komisija nosprauž kursu uz digitāli nostiprinātu Eiropu līdz 2030. gadam. (9. marts)
    • Rīcības plāns attiecībā uz Eiropas sociālo tiesību pīlāru izvirza spēcīgas sociālās Eiropas ieceri. (4. marts)
    • Darba samaksas caurskatāmība: Komisija nāk klajā ar priekšlikumu par darba samaksas caurskatāmību, lai nodrošinātu, ka sievietes un vīrieši ES saņem vienādu atalgojumu par vienādu darbu. (4. marts)
    • Līdztiesības Savienība: Komisija iepazīstina ar savu 2021.–2030. gada stratēģiju par personu ar invaliditāti tiesībām, kuras mērķis ir nodrošināt viņu pilnīgu līdzdalību sabiedrībā. (3. marts)
  7. 2021. gada februāris
    • G7 samitā Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena paziņo, ka ES divkāršo ES ieguldījumu COVAX – pasaules mēroga vispārējas vakcīnu pieejamības mehānismā – no 500 miljoniem eiro līdz 1 miljardam eiro. (19. februāris)
    • Komisija nosaka atvērtu, ilgtspējīgu un pārliecinošu ES tirdzniecības politiku turpmākajiem gadiem. (18. februāris)
    • Tiek iesniegta jauna stratēģija, lai nostiprinātu ES ieguldījumu uz noteikumiem balstītā multilaterālismā. (17. februāris)
    • Lai Eiropu sagatavotu jaunu variantu radītajam apdraudējumam, Komisija ierosina jaunu plānu sagatavotībai bioaizsardzības jomā, HERA inkubatoru. (17. februāris)
    • Eiropas Parlaments apstiprina politisko vienošanos, kas panākta par Atveseļošanas un noturības mehānismu, centrālo NextGenerationEU instrumentu. (10. februāris)
    • ES ierosina jaunu programmu Vidusjūras reģionam, lai stiprinātu stratēģisko partnerību ar tās dienvidu kaimiņreģiona partneriem. (9. februāris)
  8. 2021. gada janvāris
    • Komisija atļauj trešo drošo un iedarbīgo vakcīnu pret Covid-19. (29. janvāris)
    • Komisija ievieš pārredzamības un atļauju piešķiršanas mehānismu attiecībā uz Covid-19 vakcīnu eksportu. (29. janvāris)
    • Komisija sāk izstrādes posmu iniciatīvai “Jauns Eiropas Bauhaus”, ar kuru iecerēts apvienot izstrādi, ilgtspēju un investīcijas, lai palīdzētu īstenot Eiropas zaļo kursu. (18. janvāris)
  9. 2020. gada decembris
    • Pirmie eiropieši tiek vakcinēti pret Covid-19. (27. decembris)
    • Pēc intensīvām sarunām Komisija panāk vienošanos ar Apvienoto Karalisti par tās turpmākajām attiecībām ar ES. (24. decembris)
    • Komisija atļauj pirmo drošo un iedarbīgo vakcīnu pret Covid-19. (21. decembris)
    • Padome pieņem ES ilgtermiņa budžetu 2021.–2027. gadam, kura apmērs ir 1,211 triljoni eiro (2020. gada cenās). (17. decembris)
    • Digitālo pakalpojumu akts un Digitālo tirgu akts: tiek ierosināta vērienīga digitālās telpas reforma, kā arī visaptverošs jaunu noteikumu kopums attiecībā uz visiem digitālajiem pakalpojumiem. (15. decembris)
    • Eiropas zaļais kurss: tiek iesniegts priekšlikums regulai par ilgtspējīgiem akumulatoriem aprites un klimatneitrālā ekonomikā. (10. decembris)
    • Komisija nāk klajā ar Eiropas demokrātijas rīcības plānu, kura mērķis ir pavērt iespējas iedzīvotājiem un veidot noturīgākas demokrātijas visā ES. (3. decembris)
    • ES un ASV attiecības: ES ierosina jaunu, uz nākotni vērstu transatlantisku programmu globālajai sadarbībai. (2. decembris)
  10. 2020. gada novembris
    • Tiek iesniegts rīcības plāns dzimumu līdztiesībai, lai veicinātu līdztiesību starp sievietēm un vīriešiem un sieviešu emancipāciju visos ES ārējās darbības aspektos. (25. novembris)
    • Komisija apstiprināja līgumu ar farmācijas uzņēmumu Moderna, kas paredz sākotnējo 80 miljonu devu iegādi visu ES dalībvalstu vārdā, kā arī iespēju pieprasīt vēl 80 miljonus devu. (25. novembris)
    • Komisija iepazīstina ar pirmo ES LGBTIK līdztiesības stratēģiju. (12. novembris)
    • Komisija apstiprina līgumu ar farmācijas uzņēmumiem BioNTech un Pfizer, kas paredz sākotnējo 200 miljonu devu iegādi visu ES dalībvalstu vārdā, kā arī iespēju pieprasīt vēl līdz 100 miljoniem devu. (11. novembris)
    • Tiek sākta jaunā patērētāju tiesību aizsardzības stratēģija, lai dotu iespēju ES patērētājiem aktīvi piedalīties zaļajā un digitālajā pārejā. (11. novembris)
    • Sperti pirmie soļi ceļā uz Eiropas veselības savienību, kas nodrošinās labāku sagatavotību un reakciju gan uz pašreizējo krīzi, gan turpmākajām krīzēm veselības jomā. (11. novembris)
  11. 2020. gada oktobris
    • Komisija šodien ierosina ES direktīvu, lai nodrošinātu, ka darba ņēmēji Savienībā tiek aizsargāti ar adekvātu minimālo algu, kas viņiem nodrošina pienācīgus dzīves apstākļus neatkarīgi no vietas, kur viņi strādā. (28. oktobris)
    • SURE finansiālā atbalsta instrumenta pirmajā maksājumā Spānijai, Itālijai un Polijai tiek izmaksāti 17 miljardi eiro. Līdz šim turpat 30 miljoni darba ņēmēju un 2,5 miljoni uzņēmumu izmantojuši SURE atbalstu.. ES jau ir nodrošinājusi aptuveni 90 miljardus eiro 19 dalībvalstīm. (27. oktobris)
    • Eiropas Komisija ES SURE instrumenta ietvaros emitē pirmās sociālās obligācijas 17 miljardu eiro apmērā, lai palīdzētu aizsargāt un saglabāt darbvietas. (21. oktobris)
    • Eiropas zaļais kurss: Komisija pieņem jaunu stratēģiju ķīmisko vielu jomā, lai virzītos uz vidi, kas brīva no toksīniem (14. oktobris)
    • Komisija apstiprina līgumu ar farmācijas uzņēmumu Janssen Pharmaceutica NV, kas ļauj ES valstīm iegādāties vakcīnas 200 miljoniem personu un kas paredz iespēju iegādāties papildu vakcīnas vēl 200 miljoniem personu.. Komisija pirmo vienošanos ar farmācijas uzņēmumu AstraZeneca panāca jau 14. augustā. Šis līgums nodrošināja bāzi, kas bija vajadzīga, lai ES dalībvalstu vārdā varētu iegādāties 300 miljonus vakcīnas devu, ar iespēju iegādāties vēl papildu 100 miljonus devu. (8. oktobris)
    • Komisija pieņem jaunu 10 gadu plānu romu atbalstam ES. (7. oktobris)
    • Lai stimulētu Rietumbalkānu ilgtermiņa atveseļošanos un veicinātu reģionālo integrāciju, tiek pieņemts globāls ekonomikas un investīciju plāns. (6. oktobris)
  12. 2020. gada septembris
    • Komisija pieņem pasākumu kopumu attiecībā uz digitālajām finansēm, kurš satur stratēģiju digitālo finanšu jomā un tiesību aktu priekšlikumus par kriptoaktīviem un digitālo noturību, lai veicinātu konkurētspējīgu ES finanšu nozari, kas ļauj patērētājiem piekļūt inovatīviem finanšu produktiem, vienlaikus nodrošinot patērētāju tiesību aizsardzību un finanšu stabilitāti. (24. septembris)
    • Jauns Migrācijas un patvēruma pakts paredz uzlabotas un ātrākas procedūras visā patvēruma un migrācijas sistēmā un nosaka līdzsvaru starp atbildības taisnīga sadalījuma un solidaritātes principiem. (23. septembris)
    • Līdztiesības Savienība: Komisija nāk klajā ar pirmo ES rīcības plānu pret rasismu. (18. septembris)
2022. GADA 21. JŪLIJS
Stāvoklis Savienībā 2021. gadā – hronoloģija

 

Dokumenti

2022. GADA 21. JŪLIJS
Brošūra “Stāvoklis Savienībā 2021. gadā”

 

faktu lapas