Koronavīrusa pandēmija iedragāja dzīvi miljoniem cilvēku visā pasaulē. Krīzes mērogs bija tik liels, ka pienācīgi reaģēt uz iedzīvotāju vajadzībām bija iespējams tikai kopīgiem spēkiem. Turklāt, lai nodrošinātu, ka drošas vakcīnas nonāk visās pasaules malās, mēs uzņēmāmies vadošo lomu starptautiskās solidaritātes organizēšanā.
Eiropas Komisija cīnījās pret pandēmiju trīs jomās.
- Mēs centāmies iegrožot koronavīrusa izplatību un ar vakcīnu palīdzību pasargāt pēc iespējas vairāk cilvēku.
- Mēs uz ekonomikas satricinājumu atbildējām ar bezprecedenta atveseļošanas plānu.
- Mēs saglabājām zaļās un digitālās pārkārtošanās gaitā uzņemto kursu.
Apstiprināšanas grafiks: drošas un iedarbīgas vakcīnas pret Covid-19
- 2020. gada 21. decembris“BioNTech-Pfizer”
- 2021. gada 6. janvāris“Moderna”
- 2021. gada 29. janvāris“AstraZeneca”
- 2021. gada 11. marts“Johnson & Johnson”
- 2021. gada 20. decembris“Novavax”
- 2022. gada 24. jūnijs“Valneva”
Ātra reakcija uz vīrusu
Pandēmijas sākumā Komisija dalībvalstu vārdā noslēdza iepriekšējus pirkšanas līgumus ar atsevišķiem vakcīnu ražotājiem. Pateicoties šai tālredzībai un spējai nodrošināt vakcīnu piegādi, Eiropa ir pieradinājusi gadsimta laikā vissliktāko pandēmiju.
Kā tas tika darīts?
Daļu no izmaksām, ar kurām saskaras vakcīnu ražotāji, Komisija finansēja no 2,7 miljardu eiro vērtā Ārkārtas atbalsta instrumenta. Savukārt Komisija nodrošināja saskaņotu vakcīnu skaitu, piegādes laiku un cenu. Šādi rīkojoties, Komisija palīdzēja rekordīsā laikā izstrādāt un ražot drošas un efektīvas vakcīnas.
Ja līdz 2022. gada rudenim tiks atļauta pielāgota vakcīna, jaunu variantu gadījumā ES būs pieejamas BioNTech-Pfizer un Moderna pielāgotu vakcīnu piegādes.
Lai aizsargātu iedzīvotāju veselību, ir vajadzīga arī ārstēšana. Covid-19 pacientiem ir vajadzīga ārstēšana, lai cīnītos pret slimību, samazinātu hospitalizācijas gadījumu skaitu un nepieļautu cilvēku nāvi. ES Covid-19 terapijas līdzekļu stratēģija sekmē zāļu izstrādi un pieejamību, arī pacientiem, kas atveseļojas no Covid-19.
2021. gada oktobrī Komisija izveidoja portfeli, kurā ir 10 potenciāli Covid-19 terapeitiskie līdzekļi. 2022. gada maijā apstiprināti bija astoņi terapijas līdzekļi pret Covid-19, un ar ražotājiem ir noslēgti arī vairāki Covid-19 zāļu kopīgā iepirkuma līgumi, lai dalībvalstīm būtu vieglāk pieejami Covid-19 ārstēšanas līdzekļi.
Globālā sadarbība un solidaritāte
Komisija jau no paša sākuma bija apņēmības pilna cīņā pret pandēmiju sadarboties starptautiskā mērogā. ES ir vislielākā Covid-19 vakcīnu ražotāja pasaulē un viena no vadošajām līdzekļu devējām jaunattīstības valstīm COVAX (Covid-19 vakcīnu globālās piekļūstamības mehānisma) ietvaros.
- ES un Āfrikas Savienības samitā 2022. gada februārī ES apņēmās piešķirt 425 miljonus eiro, ko paredzēts izmantot vakcinācijas tempu paātrināšanai Āfrikā.
- Otrajā globālajā Covid samitā, kas notika 2022. gada maijā, Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena apņēmās piešķirt 450 miljonus eiro Globālajam pandēmijgatavības fondam.
- Reģiona līmenī ES atbalsta Āfrikas Zāļu aģentūras izveidošanu. Valstu līmenī akcents tiek likts uz ražošanas jaudas palielināšanu un investīcijām piemērotas uzņēmējdarbības ekosistēmas izveidošanā.
ES arī bija vadoša loma, gatavojot globālās tirdzniecības reakciju uz koronavīrusa pandēmiju. Pasaules Tirdzniecības organizācijas 12. ministru konferencē 2022. gada jūnijā tās dalībnieces piekrita atteikties no dažām intelektuālā īpašuma saistībām attiecībā uz Covid-19 vakcīnām.
Šī ir pirmā pandēmija, ar ko jācīnās digitālajā laikmetā. ES digitālais Covid sertifikāts ātri vien kļuva par pasaules mēroga standartu. Šo sistēmu nolēma izveidot 2021. gada jūnijā, un tā izvērtās par kopēju satvaru, kurā tiek izdoti, pārbaudīti un pieņemti Covid-19 vakcinācijas, testa un pārslimošanas sertifikāti, tādējādi atvieglojot brīvu pārvietošanos. Kopš piemērošanas sākuma ES ir izsniegti vairāk nekā 2 miljardi sertifikātu.
ES digitālais Covid sertifikāts bija kardināli inovatīva Eiropas reakcija uz radušos situāciju, un tas drīz vien kļuva par globālu standartu, tādējādi ļaujot droši atsākt starptautisko ceļošanu. 2022. gada augustā ES digitālos Covid sertifikātus starptautiskajos ceļojumos varēja izmantot vairāk nekā 1,6 miljardi cilvēku visā pasaulē.
ES ir izstrādājusi globālu standartu: sistēmai pievienojās ne tikai 27 ES dalībvalstis, bet arī 48 ārpussavienības valstis un teritorijas no pieciem kontinentiem.
Sešgadīgais Adams Kings no Īrijas, kurš slimo ar nepilnīgo osteoģenēzi, 2020. gadā nolēma nosūtīt virtuālu apskāvienu visai pasaulei kā cerības simbolu koronavīrusa pandēmijas laikā. Viņa spārnotā ideja apceļoja zemeslodi un palīdzēja sabiedrībai izturēt šo grūto laiku.
Papildus ES digitālajam Covid sertifikātam Komisija izveidoja lietotni Re-open EU, kura darbojas arī mobilajās ierīcēs un kurā eiropieši 24 valodās var atrast visaktuālāko informāciju par ceļošanu un veselības aizsardzības pasākumiem Eiropas valstīs.
Lai nodrošinātu sadarbspēju starp dažādu valstu kontaktu izsekošanas lietotnēm, Komisija izveidoja Eiropas sadarbspējas vārtejas pakalpojumu. 2021. gada rudenī 19 dalībvalstis izmantoja Eiropas vārteju, lai apmainītos ar informāciju par augsta riska kontaktiem. Šajās valstīs tapušās lietotnes tika lejupielādētas 70 miljonus reižu.
Bioloģiskās daudzveidības zuduma un klimata pārmaiņu dēļ vīrusi var vieglāk pāriet no dzīvniekiem uz cilvēkiem. Domājot par jaunas pandēmijas varbūtību, mums jāraugās, lai visas Eiropas valstis būtu vienlīdz sagatavotas un spētu reaģēt. Tāpēc Komisija ir ielikusi pamatus Eiropas veselības savienībai.
Stiprāka Eiropas veselības savienība:
- aizsargās ES iedzīvotāju veselību,
- dos ES un tās dalībvalstīm iespējas labāk novērst un risināt pandēmijas nākotnē,
- uzlabos Eiropas veselības aprūpes sistēmu noturību.
Jaunā Veselības ārkārtas situāciju gatavības un reaģēšanas iestāde (HERA) sekmē zāļu, vakcīnu un citu medicīnisko pretlīdzekļu, piemēram, individuālo aizsardzības līdzekļu, izstrādi, ražošanu un krājumu veidošanu.
HERA līdz šim paveiktais:
- ir izveidota ekspertu grupa, kas nodarbojas ar Covid-19 variantiem, lai pārraudzītu vīrusa mutāciju veidošanos;
- ir iegādātas vakcīnas pret pērtiķu bakām;
- ir izveidots ES FAB mehānisms — vakcīnu un terapijas līdzekļu ražošanai pastāvīgi gatavs jaudu tīkls;
- ir uzsākta aprīkojuma un tādu zāļu uzkrāšana, kas būtu noderīgas pret ķīmisko apdraudējumu un kodolkatastrofu.
Igaunijā Johanna Marija Lehtme nodibināja NVO “Slava Ukraini”, kas uz Ukrainu ir nogādājusi vairāk nekā 60 ātrās palīdzības automašīnu, kuras ir piekrautas ar medicīnas precēm un citu dzīvības glābšanai nepieciešamu palīdzību.
Pandēmijas ietekme uz pacientiem, ārstniecības un veselības aprūpes darbiniekiem un veselības aprūpes sistēmām Eiropā joprojām ir milzīga. Tāpēc Programma “ES – veselībai” ne tikai nodrošina spēju reaģēt krīzes situācijā, bet arī stiprina veselības sistēmu noturību. Ņemot vērā cīņā pret pandēmiju uzkrāto pieredzi, “ES – veselībai” investē 5,3 miljardus eiro pasākumos ar mērķi stiprināt dalībvalstu veselības aprūpes sistēmas.
Eiropas Zāļu stratēģija, kas tika pieņemta 2020. gada novembrī, paredz konkrētas iniciatīvas, kā pacientiem Eiropas Savienībā nodrošināt drošu un kvalitatīvu zāļu pieejamību par pieņemamu cenu un risināt neapmierinātās medicīniskās vajadzības. Tā arī tiecas uzlabot piegādes drošību, risināt deficīta problēmas un sekmēt ES stratēģisko autonomiju. 2022. gada martā tika nostiprinātas Eiropas Zāļu aģentūras pilnvaras, lai mazinātu kritiski svarīgu zāļu deficītu un nodrošinātu labāku monitoringu šajā jomā.
Ar jauno Eiropas veselības datu telpu Komisija sper vēsturisku soli uz digitālo veselības aprūpi Eiropas Savienībā. Komisija iedzīvotājiem rada pilnvērtīgas iespējas, nodrošinādama viņiem pilnu kontroli pār viņu veselības datiem, un rūpējas par labāku veselības aprūpi visā ES. Tā arī izveidos īstu Eiropas vienoto tirgu digitālās veselības pakalpojumiem un produktiem, piedāvājot satvaru veselības datu izmantošanai pētniecībā, inovācijā, politikas veidošanā un regulatīvajās darbībās. Tas būs nenovērtējams ieguvums zinātniekiem, pētniekiem, inovatoriem un politikas veidotājiem, kuri izstrādā inovatīvu terapiju, kas spētu glābt cilvēku dzīvību.
