Koronavīrusa pandēmija apliecināja, cik lielas priekšrocības digitalizācijai ir mūsu ikdienā un kāpēc Eiropas digitālā pārkārtošanās, kas orientēta uz cilvēku, ir pareizais ceļš. Šī pārkārtošanās ir pamatu pamats, uz kura balstās Eiropas digitālās desmitgades četri pīlāri:
- digitālo prasmju rezultātā – pilnvērtīgas iespējas iedzīvotājiem;
- uzņēmumu digitalizācija;
- publisko pakalpojumu digitalizācija;
- digitālo infrastruktūru stiprināšana.
Brīvai iespējai tiešsaistē sazināties ar citā valstī dzīvojošiem draugiem un ģimeni jābūt tiesībām, nevis privilēģijai. Tādēļ 2022. gada janvārī Komisija ierosināja projektu Eiropas deklarācijai par digitālajām tiesībām un principiem. Šis priekšlikums seko vairākiem nozīmīgiem ES tiesību aktiem, kuru mērķis ir izveidot drošāku un brīvāku digitālo vidi gan Eiropā, gan aiz tās robežām un aizsargāt mūsu pamattiesības un datus.
Komisija 2021. gada aprīlī publiskoja ļoti gaidīto Mākslīgā intelekta (MI) akta projektu. Tas ir pasaulē visprogresīvākais mēģinājums reglamentēt MI tehnoloģijas, un tajā ir paredzēts uz riska novērtējumu balstīts pārnozaru regulējums MI sistēmu izmantošanai Eiropas Savienībā un vienotajā tirgū.
Komisija vēlas, lai MI noteikumi Eiropas Savienībā kļūtu saskaņotāki un līdz ar to tiktu nodrošināta juridiskā noteiktība, veicinātas investīcijas MI un inovācija, kā arī veidotos sabiedrības paļāvība, ka MI sistēmas tiek lietotas, ievērojot Eiropas vērtības un pamattiesības.
2021. gada rudenī Komisija kopā ar Eiropas Parlamentu un Padomi vienojās par Datu pārvaldības aktu, kas vairo uzticēšanos datu kopīgošanai. 2022. gada februārī to papildināja Datu akta priekšlikums, kurā paredzēti jauni noteikumi par to, kurš drīkst izmantot Eiropas Savienībā jebkurā ekonomikas nozarē iegūtus datus un piekļūt tiem. Komisija arī izveido kopīgas Eiropas datu telpas stratēģiskās jomās, iesaistot privātā un publiskā sektora dalībniekus.
2022. gada martā notika pavērsiens, ES likumdevējiem panākot vienošanos par Digitālo tirgu aktu, kas reglamentē lielo digitālo platformu jeb vārtziņu darbību. Ar šo vienošanos tiks nodrošināta atklātība un godīgums Eiropas digitālajā vienotajā tirgū.
Uz vārtziņiem attieksies vairāki skaidri definēti pienākumi un aizliegumi, kas neļaus lielajiem digitālajiem uzņēmumiem ļaunprātīgi izmantot savu tirgus varu un ielaidīs tirgū jaunos spēlētājus. Digitālo tirgu akts paredz, ka Komisija kļūs par lielo tehnoloģiju tirgus regulējuma izpildes uzraudzītāju attiecībā uz dažādām praksēm un digitālajiem pakalpojumiem – tas ir pasaulē vēl nebijis precedents.
Vēl viena tālejoša vienošanās tika panākta 2022. gada aprīlī par Digitālo pakalpojumu aktu, kas digitālā regulējuma jomā ir pirmais pasaulē. Akta pamatā ir princips, ka visam, kas ir nelikumīgs bezsaistē, jābūt nelikumīgam arī tiešsaistē: ļoti lielām tiešsaistes platformām un meklētājprogrammām būs pienākums aizsargāt lietotājus no nelegāla satura, precēm un pakalpojumiem. Turklāt tiešsaistes platformām un meklētājprogrammām būs jānovērtē vispārējais kaitējums, kādu to darbība un algoritmi var nodarīt pamattiesībām, bērnu labjutībai un pilsoniskajam diskursam, un jārīkojas, lai šādu kaitējumu mazinātu.
Gan Digitālo tirgu akts, gan Digitālo pakalpojumu akts stāsies spēkā šogad, bet to piemērošana sāksies 2023. gadā.
Eiropas Mikroshēmu aktapriekšlikums, ko Komisija pieņēma 2022. gada februārī, ir viens no ES digitālās transformācijas pamatprojektiem.
Digitālā nākotne nav iespējama bez mikroshēmām. Tās atrodas mūsu tālruņos, datoros, automašīnās, medicīnas ierīcēs un visās savienotajās ierīcēs.
Pandēmijas izraisītie piegādes ķēdes traucējumi, kas joprojām turpinās, ir izcēluši nepieciešamību investēt šajā jomā. Eiropai ir jāatgūst vadošā loma pusvadītāju izstrādē un ražošanā.
2021. gada janvārī Komisija un Eiropas Centrālā banka vienojās sadarboties, lai analizētu dažādus digitālā eiro risinājumus un ar tiem saistīto ietekmi uz regulējumu. Centrālās bankas digitālā formā emitētā nauda piedāvātu plašākas izvēles iespējas patērētājiem un uzņēmumiem situācijās, kad skaidru naudu izmantot nav iespējams. Digitālais eiro varētu papildināt skaidru naudu un atbilstu jaunajām maksājumu vajadzībām pasaulē.
Lai saglabātu finansiālo stabilitāti, vienlaikus radot iespējas inovācijai, ES ir kļuvusi par pirmo regulatoru pasaulē, kas savus pilsoņus aizsargā no dažiem ar investīcijām kriptoaktīvos saistītajiem riskiem. 2022. gada jūnijā ES likumdevējiestādes panāca izšķirošu vienošanos par Komisijas ierosināto Kriptoaktīvu regulu.
Tostarp ES Kosmosa programma jau nodrošina vērtīgus datus un pakalpojumus daudzām ikdienā izmantotām lietotnēm, piemēram, atbalstot komerctransporta un personālās navigācijas pakalpojumus, precīzo lauksaimniecību un piedāvājot risinājumus, kā pielāgoties klimata pārmaiņām. 2022. gada februārī Eiropas Komisija ierosināja divas jaunas pamatiniciatīvas, lai veicinātu drošu savienojamību caur pavadoņiem un kosmiskās satiksmes pārvaldību.
ES un ASV Tirdzniecības un tehnoloģiju padome, kas tika izveidota 2021. gada jūnijā, nodrošina reālu platformu, kurā koordinēt savas pieejas un padziļināt sadarbību galvenajos digitālajos, tehnoloģiskajos, ekonomiskajos un tirdzniecības jautājumos.
Ir paziņotas jaunas iniciatīvas tādās jomās kā piegādes ķēdes, nodrošinātība ar pārtiku, jaunākās tehnoloģijas, digitālā infrastruktūra un tirdzniecība. Šīs iniciatīvas:
- nostiprinās mūsu kopīgās demokrātiskās vērtības,
- rosinās transatlantisko globālo konkurētspēju,
- būs izdevīgas darba ņēmējiem un ģimenēm abpus Atlantijas okeānam,
- ietekmēs globālo digitālo un tehnoloģisko pārkārtošanos.
Eiropas Savienība sadarbojas arī ar citiem līdzīgi domājošiem partneriem visā pasaulē, veidojot globālos noteikumus digitālajā jomā. Mēs padziļinām digitālās attiecības ar svarīgākajiem partneriem, lai definētu digitālās tirdzniecības noteikumus saistībā ar mūsu iekšējo reformu plānošanu. ES un Japānas samitā 2022. gada maijā ir noslēgta digitālā partnerība ar Japānu, un līdzīgas sarunas notiek ar Singapūru un Dienvidkoreju.
“Apvārsnis Eiropa” ir pasaulē lielākā transnacionālā pētniecības un inovācijas programma. No tās laikposmā līdz 2027. gadam būs pieejams 95,5 miljardu eiro finansējums.
Lai atbalstītu revolucionāras inovācijas visā dzīves ciklā, saskaņā ar šo pamatprogrammu Komisija izveidoja Eiropas Inovācijas padomi.
Tostarp 2022. gada jūlijā tika pieņemta jaunā Eiropas inovācijas programma, kurā ietvertās piecas pamatprogrammas palīdzēs ES kļūt par pasaules līderi dziļo tehnoloģiju inovāciju jomā.
Tai ir potenciāls no privātajiem institucionālajiem investoriem piesaistīt ap 45 miljardiem eiro, lai nodrošinātu atbalstu darbības izvērses posmā. Turklāt paredzēts izveidot programmu, kurā miljons personu apmācībā iegūs dziļo tehnoloģiju prasmes.
Komisija, sākdama ES un Catalyst partnerību, kas veicina un izvērš investīcijas ES robežās īstenotiem projektiem ar lielu ietekmi, arī pastiprina centienus, lai zaļo tehnoloģiju celmlaužu projektus atbalstītu ar investīcijām kritiski svarīgās klimata tehnoloģijās (zaļais ūdeņradis, ilgtspējīgas aviācijas degvielas, oglekļa tiešā uztvere no gaisa un enerģijas ilgtermiņa uzkrāšana). Par šīs partnerības sākšanu tika paziņots COP26 konferencē, un tā spēs līdz 2026. gadam piesaistīt līdz 840 miljoniem eiro.
