Pāriet uz galveno saturu
Illustrative image
Pandēmijas pārvarēšana

Celmlauža darbs, izstrādājot drošas un efektīvas vakcīnas un terapijas paņēmienus

Vakcinācija
Eiropas Savienībā
83,4 %
pieaugušo ES iedzīvotāju
ir saņēmuši primāro vakcināciju (1 vai 2 devas) pret Covid-19
62 %
pieaugušo ES iedzīvotāju
saņēmuši balstdevu

Apstiprināšanas grafiks: drošas un iedarbīgas vakcīnas pret Covid-19

  1. 2020. gada 21. decembris
    “BioNTech-Pfizer”
  2. 2021. gada 6. janvāris
    “Moderna”
  3. 2021. gada 29. janvāris
    “AstraZeneca”
  4. 2021. gada 11. marts
    “Johnson & Johnson”
  5. 2021. gada 20. decembris
    “Novavax”
  6. 2022. gada 24. jūnijs
    “Valneva”

Ātra reakcija uz vīrusu

Pandēmijas sākumā Komisija dalībvalstu vārdā noslēdza iepriekšējus pirkšanas līgumus ar atsevišķiem vakcīnu ražotājiem. Pateicoties šai tālredzībai un spējai nodrošināt vakcīnu piegādi, Eiropa ir pieradinājusi gadsimta laikā vissliktāko pandēmiju.

Kā tas tika darīts?

Daļu no izmaksām, ar kurām saskaras vakcīnu ražotāji, Komisija finansēja no 2,7 miljardu eiro vērtā Ārkārtas atbalsta instrumenta. Savukārt Komisija nodrošināja saskaņotu vakcīnu skaitu, piegādes laiku un cenu. Šādi rīkojoties, Komisija palīdzēja rekordīsā laikā izstrādāt un ražot drošas un efektīvas vakcīnas.

Ja līdz 2022. gada rudenim tiks atļauta pielāgota vakcīna, jaunu variantu gadījumā ES būs pieejamas BioNTech-Pfizer un Moderna pielāgotu vakcīnu piegādes.

ES iedzīvotāju vakcinācija skaitļos

 

Vairāk nekā tikai vakcīnas

Līdz šim apstiprinātās vakcīnas

Sešas
vakcīnas
apstiprinātas saskaņā ar pasaulē visstingrākajām klīniskajām pārbaudēm un regulatīvās apstiprināšanas procedūrām
4,2 miljardi
nodrošinātu
vakcīnas devu
1,7 miljardi
piegādātu
vakcīnas devu

Globālā sadarbība un solidaritāte

Komisija jau no paša sākuma bija apņēmības pilna cīņā pret pandēmiju sadarboties starptautiskā mērogā. ES ir vislielākā Covid-19 vakcīnu ražotāja pasaulē un viena no vadošajām līdzekļu devējām jaunattīstības valstīm COVAX (Covid-19 vakcīnu globālās piekļūstamības mehānisma) ietvaros. 

Globālā reaģēšana
uz koronavīrusu
Vairāk nekā 2,4 miljardi
Covid-19 vakcīnu
devu no ES eksportētas uz 168 valstīm
478 miljoni
devu
(lielākoties ar COVAX starpniecību) ziedotas valstīm, kam klājas visgrūtāk, īpaši Āfrikā.

ES arī bija vadoša loma, gatavojot globālās tirdzniecības reakciju uz koronavīrusa pandēmiju. Pasaules Tirdzniecības organizācijas 12. ministru konferencē 2022. gada jūnijā tās dalībnieces piekrita atteikties no dažām intelektuālā īpašuma saistībām attiecībā uz Covid-19 vakcīnām.

Ceļošanas atsākšanās Eiropā un pasaulē

  • ES digitālais Covid sertifikāts bija kardināli inovatīva Eiropas reakcija uz radušos situāciju, un tas drīz vien kļuva par globālu standartu, tādējādi ļaujot droši atsākt starptautisko ceļošanu. 2022. gada augustā ES digitālos Covid sertifikātus starptautiskajos ceļojumos varēja izmantot vairāk nekā 1,6 miljardi cilvēku visā pasaulē.

  • ES ir izstrādājusi globālu standartu: sistēmai pievienojās ne tikai 27 ES dalībvalstis, bet arī 48 ārpussavienības valstis un teritorijas no pieciem kontinentiem.

Droša ceļošanas atsākšana

Spēcīga Eiropas veselības savienība

Jaunā Veselības ārkārtas situāciju gatavības un reaģēšanas iestāde (HERA) sekmē zāļu, vakcīnu un citu medicīnisko pretlīdzekļu, piemēram, individuālo aizsardzības līdzekļu, izstrādi, ražošanu un krājumu veidošanu.

HERA līdz šim paveiktais:

  • ir izveidota ekspertu grupa, kas nodarbojas ar Covid-19 variantiem, lai pārraudzītu vīrusa mutāciju veidošanos;
  • ir iegādātas vakcīnas pret pērtiķu bakām;
  • ir izveidots ES FAB mehānisms — vakcīnu un terapijas līdzekļu ražošanai pastāvīgi gatavs jaudu tīkls; 
  • ir uzsākta aprīkojuma un tādu zāļu uzkrāšana, kas būtu noderīgas pret ķīmisko apdraudējumu un kodolkatastrofu.
  • Plus sign

    Uzlabot un veicināt iedzīvotāju veselību ES

  • shield

    Aizsargāt ES iedzīvotājus no nopietniem pārrobežu veselības apdraudējumiem

  • cardboard box

    Uzlabot zāles, medicīnas ierīces un krīzes situācijai būtiskus izstrādājumus

  • luggage with a cross

    Stiprināt veselības aprūpes sistēmas

Veselības aprūpes sistēmu noturības uzlabošana

Eiropas Zāļu stratēģija, kas tika pieņemta 2020. gada novembrī, paredz konkrētas iniciatīvas, kā pacientiem Eiropas Savienībā nodrošināt drošu un kvalitatīvu zāļu pieejamību par pieņemamu cenu un risināt neapmierinātās medicīniskās vajadzības. Tā arī tiecas uzlabot piegādes drošību, risināt deficīta problēmas un sekmēt ES stratēģisko autonomiju. 2022. gada martā tika nostiprinātas Eiropas Zāļu aģentūras pilnvaras, lai mazinātu kritiski svarīgu zāļu deficītu un nodrošinātu labāku monitoringu šajā jomā.

Datu izmantošana dzīvību glābšanai

Izmantojot pandēmijas laikā gūto pieredzi un ieviestos pasākumus, ES tagad ir spēcīgāka nekā jebkad agrāk, lai cīnītos pret turpmākām krīzēm veselības jomā.

Atruna: šajā lapā iekļautie dati pēdējoreiz atjaunināti 2022. gada 31. augustā.

Progress citās jomās

hand holding a card
Sasniegumi

Fon der Leienas Komisija