Komisija fon der Leienas vadībā: 2021.–2022. gads
2019. gada decembrī Urzulas fon der Leienas vadītā Komisija uzņēma jaunu, vērienīgu kursu uz zaļāku, digitālāku un taisnīgāku Eiropas Savienību. Komisija šo kursu ir saglabājusi un panākusi progresu attiecībā uz visiem sešiem pamatmērķiem, vienlaikus risinot divas bezprecedenta krīzes — koronavīrusa pandēmiju un Krievijas nepamatoto un neprovocēto karu pret Ukrainu.
Šis ir atskats uz pagājušo gadu, tostarp centieniem palīdzēt Ukrainai, izbeigt ES atkarību no Krievijas fosilā kurināmā un strādāt pie visu politikas prioritāšu īstenošanas. Tajā pašā laikā tiek nostiprināta ES noturība, un tas nāk par labu mūsu iedzīvotājiem.
- български
- español
- čeština
- dansk
- Deutsch
- eesti
- ελληνικά
- English
- français
- Gaeilge
- hrvatski
- italiano
- lietuvių
- magyar
- Malti
- Nederlands
- polski
- português
- română
- slovenčina
- slovenščina
- suomi
- svenska
Svarīgākie notikumi
- 2022. gada 19. jūlijs
Eiropas Savienība sāk pievienošanās sarunas ar Albāniju un Ziemeļmaķedoniju.
- 2022. gada 13. jūlijs
2022. gada ziņojums par tiesiskumu – Komisija pieņem konkrētus ieteikumus dalībvalstīm.
- 2022. gada 5. jūlijs
Komisija pieņem Jauno Eiropas inovācijas programmu, kas Eiropai palīdzēs nokļūt jaunā dziļo tehnoloģiju inovācijas un jaunuzņēmumu viļņa avangardā.
- 2022. gada 1. jūlijs
Stājas spēkā jaunie noteikumi par viesabonēšanu – arī turpmāk darbosies iedzīvotājiem izdevīgais princips “viesabonēšana kā mājās”.
- 2022. gada 30. jūnijs
Komisijas priekšsēdētāja fon der Leiena un Jaunzēlandes premjerministre Džasinda Arderna paziņo par to, ka noslēgušās sarunas par visaptverošu tirdzniecības nolīgumu.
Eiropas Parlaments un ES dalībvalstis panāk politisku vienošanos par jaunu regulu ārvalstu subsīdiju radīto izkropļojumu novēršanai vienotajā tirgū.
Digitālā finanšu darbība: Eiropas Parlaments un Padome panāk vienošanos par Eiropas kriptoaktīvu regulu. Jaunais regulējums aizsargās patērētājus, tirgus integritāti un finanšu stabilitāti, tajā pašā dodot iespēju turpināt inovāciju kriptoaktīvu nozarē.
- 2022. gada 24. jūnijs
ES nāk klajā ar atjaunotu Starptautiskās okeānu pārvaldības programmu.
- 2022. gada 23. jūnijs
Pirms Eiropadomes sanāksmes Briselē notiek ES un Rietumbalkānu līderu sanāksme.
ES valstu un valdību vadītāji piešķir Ukrainai un Moldovai ES kandidātvalstu statusu.
- 2022. gada 22. jūnijs
Komisija pieņem priekšlikumus, kā līdz 2050. gadam atjaunot Eiropas dabu un līdz 2030. gadam uz pusi samazināt pesticīdu izmantojumu.
- 2022. gada 16. jūnijs
Panākta vienošanās par jauno ES prakses kodeksu dezinformācijas jomā, kura pamatā ir Komisijas 2021. gada maijā sniegtie ieteikumi.
- 2022. gada 7. jūnijs
Panākta politiska vienošanās par priekšlikumu panākt dzimumu līdzsvaru uzņēmumu valdēs.
- 2022. gada 3. jūnijs
ES vienojas par sesto sankciju paketi pret Krieviju, kas ietver gandrīz pilnīgu Krievijas naftas importa aizliegumu.
- 2022. gada 25. maijs
Komisija pieņem noteikumus, kas paredz noteikt kriminālatbildību par sankciju pārkāpšanu un iesaldēt un konfiscēt sankciju pārkāpēju un citu kriminālnoziedznieku mantu.
- 2022. gada 23. maijs
Komisija pieņem ārkārtas rīcības plānu transporta jomā, kurā paredzēti konkrēti pasākumi, kā aizsargāt ES transporta nozari krīzes laikā.
- 2022. gada 18. maijs
Komisija izklāsta plānus ES tūlītējai rīcībai ar nolūku Ukrainā nepieļaut finansējuma nepietiekamību un ilgākā termiņā nodrošināt tās atjaunošanu.
ES paziņo par stratēģisko partnerību ar Persijas līča valstīm, kurā tiks paplašināta un padziļināta sadarbība ar Persijas līča sadarbības padomi un šīs struktūras dalībvalstīm.
Komisija un Augstais pārstāvis nāk klajā ar analīzi par aizsardzības investīciju nepietiekamību un ierosina, kas būtu jādara, lai nostiprinātu Eiropas aizsardzības rūpniecības un tehnoloģiju bāzi.
ES nāk klajā ar plānu REPowerEU, kas strauji samazinās atkarību no Krievijas fosilajām degvielām un paātrinās zaļo pārkārtošanos.
- 2022. gada 13. maijs
Panākta politiska vienošanās par jauniem tīklu un informācijas sistēmu kiberdrošības noteikumiem, kas nodrošinās aizsardzību iedzīvotājiem un uzņēmumiem, kuri varēs paļauties uz pamatpakalpojumu drošību.
- 2022. gada 12. maijs
Eiropas Komisija ierosina izveidot solidaritātes joslas, lai palīdzētu Ukrainai eksportēt lauksaimniecības preces.
ES un Japāna rīko 28. samitu Tokijā. Tiks turpinātas līdzšinējās ciešās attiecības, kas aptver visas jomas, un sākta digitālā partnerība.
Otrajā globālajā Covid-19 samitā Komisija apņemas paātrināt vakcīnu ražošanas un vakcinēšanas, kā arī citu ar Covid-19 saistīto pasākumu gaitu Āfrikā. Atbalstam piešķirti vēl 400 miljoni eiro.
- 2022. gada 11. maijs
Komisija ierosina jaunus ES tiesību aktus, kuru mērķis ir novērst un apkarot seksuālu vardarbību pret bērniem tiešsaistē.
Uzņēmumu aplikšana ar nodokļiem: Komisija ierosina pašu kapitālam piemērot nodokļu atvieglojumus, lai palīdzētu uzņēmumiem augt, kļūt spēcīgākiem un noturīgākiem.
- 2022. gada 10. maijs
Panākta politiska vienošanās par Digitālās darbības noturības aktu, kas nodrošinās, lai mūsu finanšu sistēma būtu noturīgāka pret kiberuzbrukumiem un citiem digitālajiem riskiem.
- 2022. gada 9.–10. maijs
ES rīko sesto Briseles konferenci “Atbalsts Sīrijas un reģiona nākotnei”, laikposmam no 2022. gada sagādājot 6,4 miljardu eiro atbalstu sīriešiem un viņus uzņemošajām kopienām kaimiņvalstīs. No šīs summas ES ir apņēmusies nodrošināt vairāk nekā 4,8 miljardus eiro (no Komisijas tiks piešķirts vairāk nekā 3,1 miljards eiro).
- 2022. gada 9. maijs
Konference par Eiropas nākotni pabeidz darbu. Gadu ilgušās apspriedēs, diskusijās un sadarbībā starp Eiropas iedzīvotājiem un politiķiem ir izkristalizējušies 49 priekšlikumi un vairāk nekā 320 pasākumi, kuru īstenošanai sekos līdzi ES iestādes.
- 2022. gada 3. maijs
Komisija atklāj Eiropas veselības datu telpas tīmekļvietni. Tā ļaus cilvēkiem kontrolēt un izmantot savus veselības datus gan mītnes valstī, gan citās ES valstīs, kā arī ļaus izveidot patiesu vienoto tirgu digitālajiem veselības pakalpojumiem un produktiem.
- 2022. gada 28. aprīlis
ES un starptautiskie partneri nāk klajā ar Deklarāciju par interneta nākotni.
- 2022. gada 27. aprīlis
Komisija ierosina likumīgas migrācijas politiku, tostarp iniciatīvas, kas ilgtermiņā nāks par labu ES ekonomikai, pastiprinās sadarbību ar ārpussavienības valstīm un uzlabos vispārējo migrācijas pārvaldību.
Komisija ierosina ES tiesību aktu un ieteikumu, kā nepieļaut ļaunprātīgas tiesu prāvas pret žurnālistiem un cilvēktiesību aizstāvjiem.
- 2022. gada 26. aprīlis
“Eiropas komanda” pastiprina atbalstu sausuma skartām valstīm Āfrikas raga reģionā. ES un tās dalībvalstis apņemas atvēlēt pavisam 633 miljonus eiro, lai uzlabotu nodrošinātību ar pārtiku.
- 2022. gada 25. aprīlis
Komisija ierosina paplašināt Eiropas Savienības Aģentūras tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās pilnvaras, kas tai ļaus apkopot un uzglabāt pierādījumus par kara noziegumiem un šajā ziņā sadarboties ar starptautiskiem tribunāliem.
Komisijas priekšsēdētāja fon der Leiena un Indijas premjerministrs Narendra Modi atklāj ES un Indijas Tirdzniecības un tehnoloģiju padomi.
- 2022. gada 23. aprīlis
Parlaments un Padome panāk politisku vienošanos par Digitālo pakalpojumu aktu. Tajā noteikts vēl nepieredzēts jauns standarts tiešsaistes platformu pārskatatbildībai, kas labāk aizsargās interneta lietotājus un viņu pamattiesības.
- 2022. gada 20. aprīlis
ES atzīmē 30 gadus, kopš sāktas humānās palīdzības un civilās aizsardzības operācijas, palīdzot ārkārtas situācijā nokļuvušiem cilvēkiem visā pasaulē.
- 2022. gada 9. aprīlis
Globālajā līdzekļu devēju pasākumā un kampaņā “Iestājamies par Ukrainu” to cilvēku vajadzībām, kuri bēg no Krievijas iebrukuma gan Ukrainas iekšienē, gan ārpus Ukrainas robežām, izdodas piesaistīt 9,1 miljardu eiro, tai skaitā 1 miljardu eiro no Komisijas. Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka apņemas nodrošināt vēl 1 miljardu eiro.
- 2022. gada 8. aprīlis
Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena un Augstais pārstāvis Žuzeps Borels apmeklē Ukrainu un tiekas ar tās prezidentu Volodimiru Zelenski.
ES pieņem piekto sankciju paketi pret Krieviju, reaģējot uz šīs valsts brutālo agresiju pret Ukrainu un tās iedzīvotājiem.
- 2022. gada 6. aprīlis
Reaģējot uz Krievijas agresijas pret Ukrainu radītajām sekām, ES paziņo par 225 miljonu eiro atbalsta paketi, kas sekmēs nodrošinātību ar pārtiku un noturību Tuvajos Austrumos un Ziemeļāfrikā.
ES rīcība Sāhelas un Čada ezera reģiona atbalstam Āfrikā saņem 554 miljonu eiro finansējumu, ko izlietos akūta pārtikas trūkuma novēršanai un pārtikas sistēmu ilgtspējas uzlabošanai ilgākā termiņā.
- 2022. gada 30. marts
Tiek ierosināti jauni noteikumi aprites ekonomikas jomā, lai visā ES par normu kļūtu ilgtspējīgi produkti, tiktu veicināti aprites uzņēmējdarbības modeļi un patērētāji iegūtu pilnvērtīgas iespējas zaļās pārkārtošanās kontekstā.
- 2022. gada 28. marts
Komisija pieņem ieteikumu dalībvalstīm nekavējoties rīkoties, lai saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā izbeigtu investoru pilsonības shēmas un investoru uzturēšanās atļauju programmas.
- 2022. gada 25. marts
Komisija un Amerikas Savienotās Valstis paziņo, ka principā ir vienojušās par jaunu transatlantisko datu privātuma satvaru, kas regulēs transatlantiskās datu plūsmas.
- 2022. gada 24. marts
Parlaments un Padome panāk politisku vienošanos par Digitālo tirgu aktu. Tas radīs godīgus, atklātus un sāncensīgus digitālos tirgus, kuros digitālie uzņēmumi var attīstīties un konkurēt pasaules mērogā.
- 2022. gada 23. marts
Eiropas Komisija pieņem krīzes pagaidu regulējumu, kas dalībvalstīm dos iespēju izmantot valsts atbalsta noteikumos iestrādāto elastību, lai atbalstītu ekonomiku sakarā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā.
Komisija izklāsta risinājumus augsto enerģijas cenu ierobežošanai, izmantojot kopīgus gāzes iepirkumus un nosakot prasības par minimālajiem gāzes krājumiem.
Komisija ierosina pasākumus, lai pasaulē uzlabotu nodrošinātību ar pārtiku un atbalstītu ES lauksaimniekus un patērētājus, ņemot vērā pārtikas cenu un ražošanas izmaksu sadārdzinājumu.
- 2022. gada 22. marts
Sāk piemērot Pan-Eiropas privāto pensiju produkta regulu, kas sagatavo ceļu jaunai brīvprātīgai ES mēroga shēmai, kurā cilvēki varēs veidot uzkrājumus pensijas gadiem.
Komisija izveido vienotu kontaktpunktu Ukrainas pētnieku atbalstam.
- 2022. gada 21. marts
ES vienojas par “stratēģisko kompasu” spēcīgākai ES drošībai un aizsardzībai nākamajā desmitgadē.
- 2022. gada 16. marts
Komisija ierosina izmaiņas Vērtspapīru norēķinu un centrālo depozitāriju regulā, lai uzlabotu ES norēķinu tirgu efektivitāti, vienlaikus aizsargājot finanšu stabilitāti, – tā ir svarīgs elements 2020. gada rīcības plānā par kapitāla tirgu savienību.
- 2022. gada 15. marts.
ES pieņem ceturto ekonomisko un individuālo sankciju paketi, reaģējot uz Krievijas militāro agresiju pret Ukrainu.
- 2022. gada 11. marts
Sāk darboties Komisijas izveidotā darba grupa “Freeze and Seize” (iesaldēt un konfiscēt), kas ES teritorijā nodrošina efektīvu ES sankciju īstenošanu pret sarakstos iekļautajiem Krievijas un Baltkrievijas oligarhiem.
- 2022. gada 9. marts
Komisija ES civilās aizsardzības mehānisma ietvaros izveido solidaritātes mehānismu medicīnisku iemeslu dēļ veicamai bēgļu pārvešanai ES robežās.
Ņemot vērā situāciju Ukrainā un reaģējot uz Baltkrievijas iesaistīšanos agresijā, ES ievieš vēl citas mērķorientētas sankcijas.
- 2022. gada 8. marts
Komisija ierosina ES mēroga noteikumus vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē apkarošanai.
Lai dalībvalstis un reģioni varētu sniegt ārkārtas atbalstu cilvēkiem, kuri bēg no Krievijas iebrukuma Ukrainā, Komisija ierosina iniciatīvu, kas izpaužas kā kohēzijas rīcība bēgļu atbalstam Eiropā.
- 2022. gada 2. marts
Komisija ierosina aktivizēt pagaidu aizsardzības direktīvu, lai piedāvātu ātru un efektīvu palīdzību personām, kuras bēg no kara Ukrainā.
- 2022. gada 28. februāris
ES apstiprina trešo sankciju paketi pret Krieviju.
- 2022. gada 25. februāris
ES ievieš nākamās individuālās un ekonomiskās sankcijas, reaģējot uz Krievijas militāro agresiju. Otrā sankciju pakete aptver finanšu, enerģētikas, transporta un tehnoloģiju jomu, kā arī vīzu politiku.
- 2022. gada 23. februāris
ES vienojas par sankciju paketi, reaģējot uz Krievijas lēmumu atzīt Doneckas un Luhanskas apgabalu suverenitāti un ievest Krievijas karaspēku šajās Ukrainas valdības nekontrolētajās teritorijās.
Komisija ierosina jaunu direktīvu par pienācīgu rūpību uzņēmumu ilgtspējas jomā, nosakot uzņēmumiem pienākumu ievērot cilvēktiesības un vides apsvērumus globālajās vērtības ķēdēs.
Komisija ierosina jaunu Eiropas datu aktu, kurā ietverti noteikumi par to, kurš drīkst izmantot Eiropas Savienībā visās ekonomikas nozarēs ģenerētus datus un piekļūt tiem. Tas nodrošinās taisnīgumu digitālajā vidē un pavērs iespējas uz datiem balstītai inovācijai.
- 2022. gada 19. februāris
Pēc palīdzības lūguma saņemšanas no Ukrainas, kura saskaras ar aizvien lielāku apdraudējumu no Krievijas, Eiropas Ārkārtas reaģēšanas koordinācijas centrs aktivizē ES civilās aizsardzības mehānismu. Līdz jūnijam uz Ukrainu ir nogādāti vairāk nekā 35 000 tonnu palīdzības no visām 27 ES dalībvalstīm, Turcijas, Norvēģijas un Ziemeļmaķedonijas.
- 2022. gada 17.–18. februāris
Āfrikas Savienības un ES samitā Briselē līderi vienojas par kopīgu redzējumu 2030. gadam. To atbalstīs Āfrikas un Eiropas investīciju pakete, kurā paredzētas investīcijas 150 miljardu eiro vērtībā.
- 2022. gada 15. februāris
ES ierosina satelītbāzētu savienojamības sistēmu un atbalsta pasākumus kosmosa satiksmes pārvaldības jomā, lai Eiropa kļūtu digitālāka un noturīgāka.
Komisija nāk klajā ar pasākumiem, kas uzlabos Eiropas aizsardzību, veicinās inovāciju un risinās stratēģiskās atkarības. Šīs jaunās iniciatīvas sekmēs integrētāka un konkurētspējīgāka Eiropas aizsardzības tirgus izveidošanu, īpaši, pastiprinot sadarbību ES robežās.
- 2022. gada 8. februāris
Komisija ierosina visaptverošu pasākumu kopumu, lai nodrošinātu ES noturību, līderlomu un apgādes drošību pusvadītāju tehnoloģiju un lietojumu jomā.
- 2022. gada 2. februāris
Komisija ierosina standartizācijas stratēģiju, izvirzot jaunu pieeju, kā panākt ES standartu līderpozīcijas pasaulē, un veicinot vērtības un noturīgu, zaļu un digitālu vienoto tirgu.
Komisija principā apstiprina papildinošu deleģēto aktu par klimatisko komponentu, kas ar stingriem priekšnoteikumiem ES taksonomijas sarakstā iekļauj konkrētas ar kodolenerģiju un ar dabasgāzes enerģiju saistītas darbības. Tas palīdzēs paātrināt pāreju no cietajiem vai šķidrajiem fosilajiem kurināmajiem, tai skaitā oglēm, uz klimatneitrālu nākotni.
- 2022. gada 1. februāris
Komisija ierosina piešķirt Ukrainai 1,2 miljardu eiro ārkārtas makrofinansiālās palīdzības paketi.
- 2022. gada 27. janvāris
Komisija pieņem jaunas pamatnostādnes par valsts atbalstu klimata, vides aizsardzības un enerģētikas pasākumiem.
- 2022. gada 26. janvāris
Komisija ierosina deklarāciju par digitālajām tiesībām un principiem, ko var izmantot visi ES iedzīvotāji.
- 2022. gada 18. janvāris
Komisija nāk klajā ar rīkkopu, kas palīdzēs mazināt ārvalstu iejaukšanos pētniecībā un inovācijā.
Augstākās izglītības jomā Komisija pieņem divas jaunas iniciatīvas, kas palīdzēs ES augstskolām sagatavoties nākotnei, padziļinot transnacionālo sadarbību.
- 2022. gada 14. janvāris
Komisija nāk klajā ar priekšlikumu Padomes ieteikumam par mācīšanos vides ilgtspējas sekmēšanai.
- 2022. gada 1. janvāris
Sākas Eiropas Jaunatnes gads.
Aprit 20 gadi, kopš ikdienā lieto eiro.
- 2022. gada 22. decembris
Taisnīga nodokļu politika: Komisija ierosina ātri transponēt starptautisko nolīgumu par minimālo nodokļu uzlikšanu starptautiskiem uzņēmumiem
- 2021. gada 21. decembris
Tiek ierosināta jauna politika, kā atbalstīt bijušo kaujinieku atbruņošanu, demobilizāciju un reintegrāciju, – tā ir daļa no plašāka ES ieguldījuma miera veidošanā.
- 2021. gada 16. decembris
Austrumu partnerības samitā tiek iesniegta atjaunota darbakārtība atveseļošanas un noturības reformai.
- 2021. gada 15. decembris
ES un Moldova paraksta finansēšanas nolīgumu par 60 miljonu eiro dotācijām, lai šai valstij palīdzētu tikt galā ar tobrīd pastāvošo nopietno krīzi gāzes jomā.
Jauna Komisijas digitālā finansējuma stratēģija paver ceļu mūsdienīgai un racionalizētai uzraudzības datu sniegšanai.
Komisija ierosina jaunu ES regulējumu, kas dekarbonizētu gāzes tirgu, popularizētu ūdeņraža tehnoloģijas un samazinātu metāna izplūdi.
- 2021. gada 14. decembris
Komisija ierosina jaunus noteikumus, kā uzlabot noturību Šengenas sistēmā, kurā netiek īstenota iekšējo robežu kontrole.
Atbalstīdama pāreju uz tīrāku, zaļāku un viedāku mobilitāti, Komisija ierosina modernizēt ES transporta sistēmu.
- 2021. gada 9. decembris
Komisija ierosina uzlabot darba apstākļus cilvēkiem, kuri strādā, izmantojot digitālās darba platformas. Tā publicē pamatnostādņu projektu par konkurences noteikumu piemērošanu koplīgumiem, kuros paredzēti individuālo pašnodarbināto personu darba nosacījumi.
Komisija ierosina ES definēto noziegumu sarakstā iekļaut naida runu un naida noziegumus.
Komisija nāk klajā ar rīcības plānu, kā palīdzēt uzplaukt Eiropas sociālajai ekonomikai, izvēršot gan tās ekonomisko potenciālu, gan ieguldījumu taisnīgā un iekļaujošā atveseļošanā no Covid-19 pandēmijas.
- 2021. gada 8. decembris
Komisija ierosina jaunu rīku, kā stāties pretim apzinātam ekonomiskam spiedienam no ārpussavienības valstu puses.
Samitā “Uzturs izaugsmei” Komisija apņemas uztura uzlabošanas vajadzībām piešķirt 2,5 miljardus eiro no 2021. līdz 2024. gadam.
- 2021. gada 1. decembris
Komisija sagatavo ceļu turpmākai ES tieslietu sistēmu digitalizācijai, kas tās padarīs pieejamākas un efektīvākas.
ES nāk klajā ar Global Gateway – jaunu Eiropas stratēģiju, kas veicinās viedus, tīrus un drošus savienojumus digitālajā, enerģētikas un transporta nozarē un stiprinās veselības aprūpes, izglītības un pētniecības sistēmas visā pasaulē.
- 2021. gada 26. novembris
ASEM samitā ES un Āzija atkārtoti apliecina apņemšanos turpināt kopīgo partnerību un sekmēt vitālāku atveseļošanos no pandēmijas.
- 2021. gada 25. novembris
Komisija ierosina jaunus pasākumus, kā uzlabot uzņēmumu spēju piesaistīt kapitālu Eiropas Savienībā un kā nodrošināt, lai ES iedzīvotāji saņemtu visizdevīgākos piedāvājumus uzkrājumu veidošanai un investīcijām.
Komisija izstrādā jaunus tiesību aktus par politisko reklāmu, vēlēšanu tiesībām un partiju finansēšanu, kuru mērķis ir aizsargāt vēlēšanu integritāti un atklātas politiskas debates.
- 2021. gada 19. novembris
Aprit 25 gadi kopš TAIEX (Komisijas Tehniskās palīdzības un informācijas apmaiņas programmas) izveidošanas. Pēdējo 25 gadu laikā tajā vairāk nekā 40 000 reižu vairāk nekā 26 000 pasākumu ir mobilizēti ES eksperti, kas palīdzējuši ES un citu pasaules valstu pārvaldē pieveikt izaicinājumus digitālajā, vides un veselības jomā.
- 2021. gada 18. novembris
Komisija pieņem paziņojumu par konkurences politikas gatavību jauniem izaicinājumiem, kurā iezīmēta konkurences politikas svarīgā loma Eiropas ekonomikas atveseļošanā, zaļās un digitālās pārkārtošanās norisē un vienotā tirgus noturīguma sekmēšanā.
- 2021. gada 17. novembris
Komisija pieņem jaunus priekšlikumus mežu izciršanas apturēšanai, inovatīvai un ilgtspējīgai atkritumu apsaimniekošanai un augsnes veselīguma uzlabošanai cilvēku, dabas un klimata labā.
- 2021. gada 13. novembris
Panākta politiska vienošanās par Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra darba pastiprināšanu, īpaši uzraudzības, agrīnās brīdināšanas, sagatavotības un reaģēšanas jomā.
- 2021. gada 2. novembris
Komisija COP26 klimata pārmaiņu konferencē paziņo, ka ir apņēmusies atvēlēt 1 miljardu eiro mežu aizsardzībai pasaulē.
- 2021. gada 28. oktobris
Stājas spēkā Komisijas ierosinātās Eiropas Zāļu aģentūras paplašinātās pilnvaras.
- 2021. gada 27. oktobris
Komisija pieņem pārskatītos ES banku noteikumus, lai nodrošinātu, ka ES bankas kļūst noturīgākas pret nākotnē iespējamiem ekonomikas satricinājumiem, vienlaikus veicinot Eiropas atveseļošanu no Covid-19 pandēmijas un pārkārtošanos uz klimatneitralitāti.
- 2021. gada 13. oktobris
Komisija un Augstais pārstāvis un priekšsēdētājas vietnieks Žuzeps Borels iepazīstina ar pieeju spēcīgākai ES iesaistei, lai nodrošinātu miermīlīgu, ilgtspējīgu un labklājīgu Arktikas reģionu.
- 2021. gada 12. oktobris
Komisija izlaiž pirmās zaļās obligācijas, no kurām finansēs ilgtspējīgu atveseļošanos.
- 2021. gada 5. oktobris
Komisija nāk klajā ar pirmo ES stratēģiju antisemītisma apkarošanai un ebreju dzīvesvides atbalstam.
- 2021. gada 29. septembris
Komisija pieņem paziņojumu par Eiropas misijām, vēlēdamās risināt nozīmīgus izaicinājumus un sasniegt vērienīgus un iedvesmojošus mērķus veselības, klimata un vides jomā.
- 2021. gada 23. septembris
Komisija ierosina ieviest vienu lādētāju visām elektronikas ierīcēm – tas ir svarīgs solis ceļā uz elektronisko atkritumu samazināšanu un novērsīs neērtības patērētājiem.
- 2021. gada 22. septembris
Komisija pieņem ES apdrošināšanas noteikumu visaptverošu pārskatīto redakciju, kas palīdzēs apdrošināšanas sabiedrībām izvērst ilgtermiņa investīcijas, tajā pašā laikā nostiprinot apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sektora noturību.
- 2021. gada 16. septembris
ES ierosina pastiprināt partnerību ar Indijas un Klusā okeāna reģionu, lai rosinātu tirdzniecību, investīcijas un savienojamību.
Komisija izveido Veselības ārkārtas situāciju gatavības un reaģēšanas iestādi (HERA), kuras uzdevums ir novērst un pamanīt ārkārtas situācijas veselības jomā, kā arī ātri reaģēt uz tām.
Komisija ierosina “Digitālās desmitgades ceļu”, kurš noteiks to, kā līdz 2030. gadam tiks īstenota ES digitālo pārveide.
Komisija pieņem ieteikumu par žurnālistu drošību, kas ir pirmais šāda rakstura dokuments.
- 2021. gada 15. septembris
Eiropas Komisija pieņem paziņojumu par jauno Eiropas Bauhaus, kurā noteikts iniciatīvas satvars, pamatprincipi un galvenie īstenošanas pasākumi.