Fon der Leienas vadītā Komisija ar Eiropas zaļo kursu — Eiropas plānu, kas tai ļaus līdz 2050. gadam kļūt par pirmo klimatneitrālo pasaules daļu un līdz 2030. gadam īstenot Ilgtspējīgas attīstības programmu,— iepazīstināja tikai 10 dienas pēc pilnvaru termiņa sākuma. Kopš tā laika Komisija ir sākusi straujāk samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, investēt zaļajās tehnoloģijās un aizsargāt vidi.
Neraugoties uz pandēmiju un Krievijas iebrukumu Ukrainā, Eiropas Komisija nav zaudējusi apņēmību. Tā pat ir divkāršojusi zaļās pārkārtošanās centienus, līdzīgi kā tas notiek ar plānu REPowerEU. Galu galā ES iedzīvotāju veselība ir atkarīga no mūsu planētas veselības, turklāt ES enerģētiskā drošība ir atkarīga arī no lielmēroga pārejas uz atjaunīgo enerģiju.
Eiropas zaļais kurss
Eiropas zaļais kurss ir visaptverošākais transformācijas plāns pasaulē, un ar Klimata aktu Eiropas Savienība savus 2050. gada mērķus iekļauj saistošos ES tiesību aktos. Paketē “Gatavi mērķrādītājam 55 %”, ar ko Komisija nāca klajā 2021. gada vasarā, ir paredzēti konkrēti pasākumi mūsu mērķu sasniegšanai, savukārt NextGenerationEU gādā par investīcijām. Tagad ir pienācis laiks paātrināt īstenošanu, izmantojot zemāk infografikā minētos instrumentus:
Pakete “Gatavi mērķrādītājam 55 %”, t. sk. emisiju tirdzniecība, regulējums un mērķrādītāji | Oglekļa ievedkorekcijas mehānisms | Alternatīvo degvielu un to infrastruktūras izvēršana transporta nozarē | ES ilgtspējīgu darbību taksonomija | Renovācijas vilnis | Meža stratēģija | Stratēģija “No lauka līdz galdam” | Nulles piesārņojums | Ilgtspējīgas un viedas mobilitātes stratēģija | Aprites ekonomikas tiesību aktu kopums | Biodaudzveidības stratēģija
2022. gada martā Komisija nāca klajā ar vairāku priekšlikumu kopumu, lai ražojumu ilgtspēja kļūtu par normu ES tirgū. Priekšlikumi balstījās uz līdzšinējām ekodizaina prasībām. Jauni noteikumi paredz to, ka preces varēs lietot ilgāk, izmantot atkārtoti, modernizēt, remontēt, reciklēt un ka tās būs energoefektīvākas un resursefektīvākas. Komisija arī iepazīstināja ar plāniem uzlabot tekstilizstrādājumu ilgmūžību, kā arī ar jauniem noteikumiem, kas nodrošina patērētāju labāku informētību par produktu vidisko ilgtspēju un labāku aizsardzību pret zaļmaldināšanu.
2021. gada martā Komisija nāca klajā ar rīcības plānu bioloģiskās ražošanas nozares attīstībai. Tas palīdzēs ES lauksaimniekiem sasniegt mērķi līdz 2030. gadam 25 % lauksaimniecības zemes izmantot bioloģiskajai lauksaimniecībai, kā arī ievērojami palielināt bioloģisko akvakultūru. Rīcības plānā ir minēti konkrēti pasākumi, kā veicināt gan bioloģisko produktu ražošanu, gan patēriņu, un šajā sakarībā ir padomāts arī par nozares ilgtspējas stiprināšanu.
2022. gada jūnijā Komisija nāca klajā ar diviem jauniem tiesību aktiem, kuru mērķis ir panākt, lai daba ES atgūtu pelnīto vietu. Ierosinātais dabas atjaunošanas regulējums ir būtisks solis, lai novērstu klimata pārmaiņu vissmagākās izpausmes un bioloģiskās daudzveidības zudumu, pievēršoties ES mitrāju, upju, mežu, zālāju, jūras ekosistēmu un pilsētvides atjaunošanai, kā arī tur mītošajām sugām.
Dnipro Organiskās lauksaimniecības un vides aizsardzības centra vadītājs Mikola Haritonovs turpina mēslošanas līdzekļu pētījumus Katalonijā, Spānijā, jo vēlas piedalīties Ukrainas atjaunošanā.
Paralēli nesen ierosinātie noteikumi par ķīmiskajiem pesticīdiem ļaus samazināt pesticīdu izmantošanu, samazinās ES pārtikas sistēmas vides pēdu, aizsargās iedzīvotāju un lauksaimniecībā strādājošo veselību un labbūtību, kā arī palīdzēs mazināt ekonomiskos zaudējumus, ko izraisa arvien izteiktāka augsnes veselības pasliktināšanās un pesticīdu izraisītā apputeksnētāju izmiršana.
Jaunais Eiropas “Bauhaus”
Klimata pārmaiņu pārvaldībai ir vajadzīgi pašu iedzīvotāju kopīgi veidoti risinājumi, un tāpēc priekšsēdētāja fon der Leiena 2020. gadā nāca klajā ar ideju par jauno Eiropas “Bauhaus”. Tā ir kustība, ar kuru iecerēts zaļo pārkārtošanos ieviest cilvēku ikdienā kā iekļaujošu un ilgtspējīgu pieredzi. Jaunais Eiropas “Bauhaus” apliecina, ka Eiropas zaļais kurss ir kas vairāk par iedvesmojošu un efektīvu risinājumu meklējumiem klimata pārmaiņu kontekstā, – runa drīzāk ir par to, lai atrastu jaunu pieeju mūsu mājokļu, pilsētu un ciematu projektēšanai un būvniecībai, tādējādi uzlabojot cilvēku dzīvi.
Lai radītu publisku telpu šai aizvien lielākajai kopienai, Komisija 2022. gada pavasarī izveidoja jaunā Eiropas “Bauhaus” laboratoriju un vasarā sarīkoja jaunā Eiropas “Bauhaus” festivālu. Laboratorija palīdz iesaistīto interesentu kopienai testēt rīkus, risinājumus un politikas pasākumus, kas veicinās pārveides procesu reālajā dzīvē.
*Atjaunot saikni ar dabu | Piederības izjūtas atgūšana | Priekšroku dot vietām un cilvēkiem, kam tas vajadzīgs visvairāk | Veidot apritīgu industriālo ekosistēmu un atbalstīt aprites cikla pieeju
Līderība pasaulē
Eiropas Savienība ANO konferencē par klimata pārmaiņām (“COP26”) 2021. gada novembrī aicināja panākt nozīmīgāku progresu Parīzes nolīguma īstenošanā, nodrošinot to, ka globālais mērķis – ierobežot globālo sasilšanu līdz 1,5 °C – vēl aizvien ir sasniedzamības robežās. ES kā izteikti inovatīva un industrializēta reģiona līderība iedvesmo mūsu iniciatīvām piebiedroties arī citus.
2022. gada jūnijā Komisija cieši nostiprināja ilgtspējas kritērijus savos divpusējos tirdzniecības nolīgumos. Pārskatījusi ar ilgtspējīgu attīstību saistītos aspektus tirdzniecības nolīgumos, ES ciešāk sadarbosies ar tirdzniecības partneriem, lai īstenotu ilgtspējas pamatkritērijus, īpaši tos, kas izriet no Parīzes nolīguma un Starptautiskās Darba organizācijas darba konvencijām. ES un Jaunzēlandes 2022. gada 1. jūlijā noslēgtais tirdzniecības nolīgums ir pirmais šo jauno ieceru apliecinājums. Nolīgumā ir iekļautas visprogresīvākās tiesību normas par tirdzniecību un ilgtspēju, tai skaitā sankcijas par Parīzes nolīguma neievērošanu.
Pasaules Tirdzniecības organizācijas 12. ministru konferencē, kas arī notika jūnijā, ES palīdzēja panākt vēsturisku vienošanos par kaitīgu zvejas subsīdiju izskaušanu visā pasaulē. Vienošanās paredz aizliegt subsīdijas par nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju un pārzvejotiem krājumiem. Lai to panāktu, Komisija nāca klajā ar jaunu Starptautiskās okeānu pārvaldības darbakārtību.
